Pirms vairākiem gadiem sanāca sabūt Austrālijā , kur iepazinu vissirsnīgākos cilvēkus uz pasaules , kuru viesmīlība varētu tikt salīdzināta tikai ar Latgales ļaužu siltajām sirdīm.

Tiesa gan –  foto tehnika , gan manas zināšanas par fotografēšanu man bija nu….nekādas, bet rudenim tuvojoties gribējās padalīties ar Jums šajās bildēs , cerot , ka kādu no pārkarsušajiem suņiem , karstā asfalta nogurdinātajiem kaķiem, jauko tanti kas gaida tramvaju, un  ielu mākslinieku kas noklāts ar tatoo par tēmu “lai visi eņģeļi stāv man klāt , kad es ar dzīvību riskēdams uz vienriteņa ar aizsietām acīm žonglēju ar mačetveidīgiem krūmcirtņiem…” atnāks pie Jums pusdienu snaudā…

Bet būtībā jau atcerējos par šīm bildēm kontekstā par autortiesībām un mākslinieka atlīdzību kā tādu…Tas puisis, kuru sajūsminātais pūlis vēroja teju vai stundu , kamēr viņš darbojās ar daiktiem, kuri viņu , bez šaubām varēja savainot tā, ka eņģeļu klātbūtne nāktu tikai par labu , priekšnesuma beigās , vākdams cepurē naudu par skatīšanos teica kaut ko līdzīgu šim : “ar šiem no cirka repertuāra un ielu mākslinieku patapinātajiem trikiem viņš esot apceļojis pāri par 30 valstīm, vienmēr pārtiekot tikai no tā, ko nopelnījis šādā veidā.Laika gaitā viņam ir bijuši vairāki lūzumi un vairākas iespējas noasiņot kā sivēnam , ko kauj lieldienu svinībām un viņš būs pateicīgs, ja klātesošie viņa priekšnesums izklaidēja vai kā savādāk uzrunāja un priecāsies , ja klātesošie atļausies šo darbu jel kā finansiāli novērtēt un atbalstīt… BET ja nu ne – nekādu uztraukumu un šo priekšnesumu viņš ar prieku mums visiem dāvina   ”

Un manuprāt , lūk kāda ir tīra un pareiza attieksme pret mākslu un atlīdzību par to , ko Tu dari , ja tas , ar ko Tu tomēr pelni naudu maizei (desai, vīnam vai jaunam bmw) dara prieku Tev un nes siltumu citu sirdīs (vai pārdomas galvās , vai mierinājumu dvēselē) – atalgojums sekos Taviem darbiem kā ēna … bet visi tie idiotiskie lēmumi , kas ierobežo failu apmaiņas programmas , ierobežo iespēju iegādāties datu nesējus (jo padarot tos mākslīgi dārgākus tiek tas ierobežots ne pa jokam) nav nekas cits , kā klerku un to pseidocilvēku mantkārība un bailes par faktu, ka viņu radošā dzirksts nekad tā arī nespēs uzkurt uguni , pie kura sildīties kādam vēl – ne tikai viņam pašam,  kuri atbalsta visus šos ACTA  un citus sviestus, kas tiem , kuru viena no retajām iespējām izglītoties ir internets likvidē šo iespēju.