Pirmoreiz , kad sanāca iespēja iemest aci New York , man tā neatstāja nekādu labo iespaidu un lielpilsēta , kur ir mājas, kuru logos nekad īsti neiespīd saule , jo visapkārtesošie debesskāpji padara šo mūsu pašsaprotamo privilēģiju par neiespējamu , darīja mani tik vienaldzīgu , cik bāli zaļi ir augi bez saules…..otro reizi iebraucot NY , manī jau bija siltākas sajūtas,kas ļāva saredzēt burvīgos tvaiku mutuļus,kas veļas no ventilācijas šahtām,spožās ātrās palīdzības mašīnas , pašpietiekamos tušņus,kas stutējas pie stūres policijas autiņos… bet , šķiet ka nu jau četras vai piecas reizes šajā patiesi apbrīnojami intresantajā, raibajā pilsētā , kuru augstceltnes tika sāktas būvēt vēl mēmā kino laikos , kur uz stūra Tevi sagaida kas jauns  , kas tāds, ko reti var redzēt mūsu jauki mazajās pilsētās un man jau bija gluži vienalga – vai tas bija fast food tirgojošs vagoniņš,ebreju ortodokss, kas nezin uz kuru pusi nu iet, uz jumtiem izaudzēti dārzi,biznesmeni ar maziem sunīšiem saitē,milzīgi uzraksti,kas vēsta,ka Tu nu šoreiz ej pa nepareizo ceļu,pretējo ēku atspulgi logos, drošības dienestu sirēnas,auto, kas piebraucot pie veikala un uz augšu!!! atverot savas kosmoskuģīgās durvis spēj atskaņot mūziku skaļāk un kvalitatīvāk kā Dzintaru koncertzāles tehniķi vai vienkārši nonarkojies pajols, kas austiņas uzlicis nāk pretī vieglu deju soli…..pilnīgi viss šajā pilsētā ir krāšņs – jāpacenšas tik saskatīt un izbaudīt….skāde tik, ka sanāca tikai mazs mirklis  , ko tver burvīgajā NY….ceru , ka sanāks kādreiz vēl savā nodabā pastaigāt pa Tavām ielām!