Iela

Iela vai pareizāk sakot fotogrāfēšana uz ielas (street photography) man šķiet viena no saistošākām tēmām kas vien varētu būt ,jo

pirmkārt jau ja subjekts – objekts nav paspējis sagatavoties  vai pat nepamanījis , ka tiek bildēts , varētu sasniegts zināms patiesums attēlā…

otrkāt – modeļi ir par velti un nav jātērē laiks uz “paskaties šeit,pagriez galvu šitā,  bla , bla…”

treškārt – dzīves patiesums kāds tas ir uz ielas , redzamot katrs sociālais slānis(tie tiešām eksistē un visi cilvēki nav viena vienota laimīga ģimene), izpaužoties tirgus  tantiņās kas baro baložus un kaķus, aimigušos bomžos,smaidošos bērnos, uzkurinātos jauniešos…nu,tas vienkārši ir intresanti …

atliek tikai pāris lietas- nebildēt ļautiņus, kuriem varētu būt konsekventi iebildumi – narkodīlerus darbavietās, valsts noslēpuma likumam pakļautus objektus , cilvēkus, kuri fotogrāfēšanu var interpretēt kā ko negatīvu (pazemojumu par kādu konkrētu darbību) , un …jācenšas nenorauties pa gurķi,ja tomēr kādam radušies būtiski iebildumi “fotosesijas” laikā;)

Aptuveni 2 stundu nesteidzīgā pastaigā pa Rīgas centrāltirgu satiku mākslīgo ziedu pārdevēju , kas savā neaptverami plašajā plastmasas ziedu jūrā lamājās par manu vēlmi šo visu daili iemūžināt tā, ka atcerējos vārdus un to locījumus, kurus jau biju piemirsis no obligātā militārā dienesta laikiem…un re – bilde ar nikno tanti nesanāca un lai jau viņai tiek…..bet lieta tāda, ka tirgus pilns ar niknām un laipnām tantēm un dažas tomēr bija ok….un visumvisādiem pircējiem , dīkdieņiem , bomžiem , onkuļiem , vectēviem un krustmeitām…tāpat kā visa pārējā Rīga….un pasaule kopumā.

Bet lūk kas mani fascinēja un lika aizdomāties par Rīdzinieku mentalitāti un iekšējo pasauli kopumā, kas šķiet lielākoties pasaules tomēr ir savādāk…proti, kad Vecrīgā uzgāju onku ,kas nokrāsojies no augšas līdz apakšai zelta krāsā tā kā mērķē ar savu atraktivitāti un vikinga bruņu cepures parodijas pozitīvismu uz ielas mazliet piepelnīties , viņš ņem un aizsedz savu skaisto seju ar roku , dodot man signālu , ka ja neesmu šamējam iemetis monētiņu cepurē , fotografēt tā kā ir liegts…..nu redz…un visa pārējā muļķa pasaule darbojas pēc principa – sākumā bilde, smaids , kāds joks un tad kapeiciņa….nu un tad, ja kapeciņas pēc priekšnesuma nav bijis , tad seko visdažādākā reakcija – no ,,lai Jums dzīvē veicas,, līdz ,,ak Tu muļļa, kuram 1 eiro žēl,,….tas nu kā kuram gaume un humora izjūta….bet mūsu ragainais jaunēklis paģērēja naudu un tad , varbūt viņam labpatiks palikt interesantam un  jaukam….

un vēl ko sapratu – jo mazāks izglītības , iekšējas kultūras līmenis jo lielākas pretenzijas pret dzīvi kopumā un  faktu , ka viņu uz ielas nobildē…..tas nu tā

Lai mums visiem pietiek prāta vispirms pasmaidīt un pēc tam tikai parādīt ar pirkstu uz cepuri, kur tiek ievākta autoratlīdzība!

 

 

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s