Paši jau zināt, kurs reiz teicis, ka pastāvēs,kas pārvērtīsies…un šodien to uztvēru tā – mazliet burtiski ciniskāk.Proti,ja Tu nemainies,nemācies ko jaunu,neturpini izziņas ceļu, bet pēc atstrādātām stundām tukšu skatienu paskaties uz tiem,kas dala ar Tevi dzīves telpu,ieslēdz TV un bērniem velti mazāk uzmanības,kā datoram un ēdienam,tad zini- Tevis nemaz nav.Tu esi kā gramatiski nepareiza stulbība uzrakstīta uz paneļu mājas sienas ar krāsas aerosolu un Tevi no blakus stulbībām atšķir vien tas, vai rakstot , mākslinieks kustinājis savus kuslos loceklus gana veikli un burti ir vai nav notecējuši,kā iesnas uz nepieskatīta bērneļa sejas. Tāpēc- lai mēs nebūtu kā ēna ,kas pazudīs bez vēsts- veltiet laiku , prātu un mīlestību saviem bērniem,dzīvesbiedriem, vecākiem, omēm un krusttēviem.kamēr nav vēl par vēlu, iemācieties ko no viņiem!