Valpurģi

Valpurģu vakarā- tā pavēlu -pirms vienpadsmitiem (pietiekami vēlu, lai to sauktu par Valpurģu vakaru, bet tomēr pirms pusnakts), sieva , kurinot ugunskuru, dūmojot, murminot, dziedot, dejojot,jājot uz slotas un kliedzot…. atbūra mani mājās.Kā apmātu pavasara runci,kas pēc nedēļas (būtībā 10 dienu) prombūtnes atvelkas mājās.Mūsmāju īstajam runcim gan viss kakls rētās no īstām cīņām par mīlestību, bet man tikai mazliet iet nost āda no pleciem , kas bik par daudz redzējuši silto zemju Sauli.Un tāpat kā runcis – ēdu un ēdu,līdz vēders pilns ar putru,kas vārīta un dūmojošā ugunskura un pieploku pie piena.

Esot jāaizbrauc,lai atgrieztos.

Meitenes drīz vien , sagaidījušas mani mājās, saldi aizmieg.

Visur miers.Nupat kā slauktas lauku govs piena treknumā, baltumā un labumā.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s