šodien mūspusē jau uzsilis līdz kādiem mīnuss 10 un Saules dāsnums liek visiem sajust,ka pavasaris vairs nav ilgi jāgaida.Vai kaut vai ja pat tas netuvojas,tad šāda ziema ir visnotaļ baudāms gadalaiks,ko nevar teikt par iepriekšējām nedēļām,kad domas sasala lidojumā un krita sniegā,kā nelaikā pamodušās mušas,kad telpā izslēdz sildītājus un lidoņi,sajūtot,ka gaisa temperatūra strauji krīt – atkal aizmieg sava letarģiskajā miegā.vai nu nomirst.tas būtu jāuzzin.kas tad īsti notiek ar mušām,kas pamostas nesezonā un atrod guļvietu uz manām palodzēm?
Lai vai kā-sunim lielie prieki,ka izgāju ar viņu paskraidīt pa lauku,jo iepriekšējās n-tās dienas tik vien viņam tika,kā atvērtas durvis un skubināts doties savās vajadzībās viens pats.Tad nu šodien viņš sadomājies,ka ir sniega lācis,kas aiz priekam par visaptverošo gaismu rušina sniegu ar purnu,tupstās un lēkā, tādejādi cerot,ka izprovocēs mani uz pagānisku dzīvnieka un cilvēka kopēju ātrāku pavasara piesaukšanas ritualu,kas izpaužas kopājā lekšanā,vienam otra ķeršanā,sniega gaisā pasviešanā un smiešanā.
Un viņš ir sniega suns.
Un es esmu sniega cilvēks.
Bet tas,vai tie,kas saka,ka sunim(vai kam citam,kas ir dzīvs,lēkā,lien,lido pāri vai vienkārši IR sniegā) nav dvēseles, gan ir reāli plānprātiņi.Vai ļoti vientuļi.Tik vientuļi,ka alkas pēc sabiedrības ir izēdušas viņus tukšus.Sirds un smadzeņu rajonos.Tāpat kā īsts bads liek organismam apēst sākumā savus taukus un pēc tam jau ķeras klāt muskuļiem.Un visam pārejam.
Atrodiet laiku sev un savam suņam!Vai kādam.Gavēnis esot veselīgs,bet nejauciet to ar badu!
Priekā!
fotoferm 