Ikdiena vijas un krustojas katram ar katru no mums visneiedomajākajos veidos,visiem tiecoties pēc LAIMES  , bet katram to izgaršojot gauži savādāk-

Citam tā šovakar garšos pēc kāzu tortes , radu murdoņas , sievasmātes uztraukti sarauktās pieres, vislabākajiem mūziķiem un kūtrajiem dejotājiem (uff….Valdonkul`s tik viens pats jau trīs stundas ceturkšņus šībero ar bietes sārtu seju…),kaut kādu mazpazīstamu ciemiņu izplūkšanos, vispārēju pārgurumu un “beidzot duša(pēc tā kārojās visvairāk sākot jau no pusdienlaika,kad jaunajas,spiedīgajās un spīdīgajās kurpēs kājas bij sasvīdušas, sapampušas un pārgurušas) , beidzot gulta , pieskārieni un miegs…………Citam – ak Tu mī` un žē`(vai arī “ķit-tvai”?) – pilns bloks ar kreisajām cigaretēm,(kat kas tāds nebija piedzīvots , kopš uzgāju to kapara vadu kaudzi un saņēmu pie Jurčika (bleķa uzpircēja) teju vai divus simtu iekšzemes valūtas vienību) , divlitrīgais “Sātans” ,tris čoma vītinātās žuves (tautā sauktas par voblām) un nedomāt, nedomāt , nedomāt . Pavisam un neparko.”Pamazām izplēn vels viņ zin kad tur šķirtā sieva.Puikas neesmu redzējis jau četrus …paga, laikam jau kādus gadus sešus jau, kopš abi nav Latvijā…nu , pirms tam jau arī neko daudz…kāreiz, kad  pēc internāta pārvācās uz Rīgu….”visu noskalo alus , apsegdams ar miegainu , putekļainu segu…tādu sārti rūtotu, bez palaga un kādu tur radību nograuztu stūri…

Savijās , sapinās kopā uz pāris tik neveiklu smaidu brīžiem , ka tie liek gaidīt vakaru , miegu , lai visi liek mierā…