Parīzē manu pāris relatīvi brīvo stundu pamatdoma bij sabildēt kaut vienu klasisku parīzieti…nu tādu, ko meitām atrādīt un teikt, ka lūk, tāds ir kungs un tāda mamzel , kas ir īsteni parīzieši….pāris tiešām redzēju….vairāk bildes sadaļā “Parīze”
Aptuveni 2 stundu nesteidzīgā pastaigā pa Rīgas centrāltirgu satiku mākslīgo ziedu pārdevēju , kas savā neaptverami plašajā plastmasas ziedu jūrā lamājās par manu vēlmi šo visu daili iemūžināt tā, ka atcerējos vārdus un to locījumus, kurus jau biju piemirsis no obligātā militārā dienesta laikiem…un re – bilde ar nikno tanti nesanāca un lai jau viņai tiek…..bet lieta tāda, ka tirgus pilns ar niknām un laipnām tantēm un dažas tomēr bija ok….un visumvisādiem pircējiem , dīkdieņiem , bomžiem , onkuļiem , vectēviem un krustmeitām…tāpat kā visa pārējā Rīga….un pasaule kopumā.
Bet lūk kas mani fascinēja un lika aizdomāties par Rīdzinieku mentalitāti un iekšējo pasauli kopumā, kas šķiet lielākoties pasaules tomēr ir savādāk…proti, kad Vecrīgā uzgāju onku ,kas nokrāsojies no augšas līdz apakšai zelta krāsā tā kā mērķē ar savu atraktivitāti un vikinga bruņu cepures parodijas pozitīvismu uz ielas mazliet piepelnīties , viņš ņem un aizsedz savu skaisto seju ar roku , dodot man signālu , ka ja neesmu šamējam iemetis monētiņu cepurē , fotografēt tā kā ir liegts…..nu redz…un visa pārējā muļķa pasaule darbojas pēc principa – sākumā bilde, smaids , kāds joks un tad kapeiciņa….nu un tad, ja kapeciņas pēc priekšnesuma nav bijis , tad seko visdažādākā reakcija – no ,,lai Jums dzīvē veicas,, līdz ,,ak Tu muļļa, kuram 1 eiro žēl,,….tas nu kā kuram gaume un humora izjūta….bet mūsu ragainais jaunēklis paģērēja naudu un tad , varbūt viņam labpatiks palikt interesantam un jaukam….
un vēl ko sapratu – jo mazāks izglītības , iekšējas kultūras līmenis jo lielākas pretenzijas pret dzīvi kopumā un faktu , ka viņu uz ielas nobildē…..tas nu tā
Lai mums visiem pietiek prāta vispirms pasmaidīt un pēc tam tikai parādīt ar pirkstu uz cepuri, kur tiek ievākta autoratlīdzība!
Septembra pašā sākumā sanāca jauks pasākums – izbaudot vēju , smiltis un jūru sabildēt pasaulei atvērtu un smaidīgu būtni no amatierteātra kolektīva….atliek tik piestrādāt pie bildēm un atsijāt kādas labākās un varēs atrādīt tautai…..pagaidām šī viena…
Šovasar teātra ļaudis sataisījušies , sev vien zināmu iemeslu vadīti sabildēties….par tik par cik tērpi tapa uz vietas no audumiem, kas iepriekš nebija sastutēti kopā+ make up + visvisādi loriņi….pasākums ieilga….
Fotosesijai vēl jāseko turpinājumam – ar šīm nepietiks mūsu idejai:):) Tas nozīmē,ka ….. vēl sekos turpinājumi:):):)
Esot jāaizbrauc,lai atgrieztos.
Meitenes drīz vien , sagaidījušas mani mājās, saldi aizmieg.
Visur miers.Nupat kā slauktas lauku govs piena treknumā, baltumā un labumā.
Esat ievērojuši – katrā lauku miestā un katrā Rīgas trolejbusa pieturā pa vienam kalsnējam kungam(vai dāmai),kura aknas redzējušas tik daudz nekvalitatīva alkohola,organisms ir tik ļoti sačakarēts, ka viņa dzimumpiederība vairs nav nosakāma – mati atauguši līdz plecam un taukainības mudināti met nerātnu cirtu pie kakla, mugurā spilgta sarkanzaļorandžstrīpaina vējjaka, pļuncīgas bikses un rokā sporta soma vai mugursoma,kuras saturs varētu būt da jeb kas…tad lūk- tās personas,ka likums ir vai nu gludi skuvušies , vai patiešām daiļā dzimum pārstāves.un lūk- tajā arī ir viņu vilkača būtība – viņi nāk no tumsas un ir ceļā uz vel dziļāku tumsu- viņi var būt jebkas – 35gadīgas dāmas,50 gadīgi kungi- visi no viņiem mazliet baidās un šo baiļu patiesais iemesls ir: un ja nu man iekož tas pats liktens suns,kas sakodis cilvēku,kuram nu nav ne pagātnes,ne nākotnes- ja nu es pēc gada vai 4iem esmu tāds pats?….nevilinoša transformācija.bet tik reāla,jo apsēdīsies Tev blakus vilcienā,skatīsies,kā Tu pārej pār ielu un nopērc saldējumu no meitenes,kas visu dienu stāvot kājās un tirgojot tos sasodītos kārumus iz ledusskapja nenopelna 4 latus!…ja Tu lasi šo,acīmredzot Tu pelni pietiekoši- Tev ir dators,mājoklis,brīvs laiks….NU,tad iedzeram par transformacijām ,kas uzrunā!par sastošu vilkatību!Priekā!
Paši jau zināt, kurs reiz teicis, ka pastāvēs,kas pārvērtīsies…un šodien to uztvēru tā – mazliet burtiski ciniskāk.Proti,ja Tu nemainies,nemācies ko jaunu,neturpini izziņas ceļu, bet pēc atstrādātām stundām tukšu skatienu paskaties uz tiem,kas dala ar Tevi dzīves telpu,ieslēdz TV un bērniem velti mazāk uzmanības,kā datoram un ēdienam,tad zini- Tevis nemaz nav.Tu esi kā gramatiski nepareiza stulbība uzrakstīta uz paneļu mājas sienas ar krāsas aerosolu un Tevi no blakus stulbībām atšķir vien tas, vai rakstot , mākslinieks kustinājis savus kuslos loceklus gana veikli un burti ir vai nav notecējuši,kā iesnas uz nepieskatīta bērneļa sejas. Tāpēc- lai mēs nebūtu kā ēna ,kas pazudīs bez vēsts- veltiet laiku , prātu un mīlestību saviem bērniem,dzīvesbiedriem, vecākiem, omēm un krusttēviem.kamēr nav vēl par vēlu, iemācieties ko no viņiem!
Šovasar sanācis satikt daudz labu ļaužu….Nez vai esmu gājis viņiem pie sirds tāpat kā viņi man, ņemot vērā manu nu jau apsēstību viņus safotogrāfēt un vairāk skatoties uz viņiem caur fotoaparāta aci , nekā ar savām divām…Lai vai kā – tas tik priekš tam , lai censtos attēlot , cik sildošu gaišumu es viņos visos redzu
Siltu Jums visiem 2012.gada atvasaru!Ir ļaudis,kas mēļo , ka šī nu būtu pati , pati pēdējā šai civilizācijai!
fotoferm 