Dvēsele Rudenī un Ziemā

Es atnācu pie Viņas kā Zilonis – mīkstām , mazliet čabošām milzeņa kājām , zāles alkstošu vēderu un plīvojošām lempja ausīm un patiesu naivumu sejā. Lūrot caur pieri.Un Viņa : “Ak vai! Kur gan lai es Tevi lieku ziemā? Kur lai sasildu un slēpju no vēja?Un izkāmējušajiem medniekiem?….bet pagaidām iesim uz mežu…”

Prāgas eņģeļi un tramvaji

Nu jau trešo reizi caurskrienot esmu pabijispilsētā , kura 1085.gadā  kļūst par Bohēmijas karaļu rezidenci.Un teikšu Jums godīgi , ja es būtu karalis , arī apmestos Prāgā…varbūt.bet visdrīzāk jau tomēr Latvijas laukos…lai gan te jau es esmu…bet Prāga ar saviem eņģeļiem, ātrajiem nakts tramvajiem , tiltiem un pilīm , neapšaubāmi ir viena no Eiropas skaistākajām un interesantākajām pilsētām pasaulē!…

vairāk bildes sadaļā  “Prāga”…

Parīze un parīzieši naktī un rītā

Parīzē manu pāris relatīvi brīvo stundu pamatdoma bij sabildēt kaut vienu klasisku parīzieti…nu tādu, ko meitām atrādīt un teikt, ka lūk, tāds ir kungs un tāda mamzel , kas ir īsteni parīzieši….pāris tiešām redzēju….vairāk bildes sadaļā “Parīze”

Foto sesija Ventspilī

Septembra pašā sākumā sanāca jauks pasākums – izbaudot vēju , smiltis un jūru sabildēt pasaulei atvērtu un smaidīgu būtni no amatierteātra kolektīva….atliek tik piestrādāt pie bildēm un atsijāt kādas labākās un varēs atrādīt tautai…..pagaidām šī viena…

Fotosesija

Šovasar teātra ļaudis sataisījušies , sev vien zināmu iemeslu vadīti sabildēties….par tik par cik tērpi tapa uz vietas no audumiem, kas iepriekš nebija sastutēti kopā+ make up + visvisādi loriņi….pasākums ieilga….

Fotosesijai vēl jāseko turpinājumam – ar šīm nepietiks mūsu idejai:):) Tas nozīmē,ka ….. vēl sekos turpinājumi:):):)

vecas sajūtas ar jaunu bildi 2

 

Pūpolsvētdiena… Šodienas dziļumu redzēju suņa acīs.Izgāju priekšnamā,lai apvilktu veco fufaiku, caurumainās kedas un dotos laust pūpolus,bet šamējais tā vien trinas , luncina asti un cenšas ieskatīties man acīs.Un tad , lūk, saņemot Tango (jūtu uzplūdā  un apliecinot simpātijas pret šo Argentīnas kultūras stūrakmeni šādi nokristijām mūsu vilkkolliju) aiz skausta un ar otru roku saņemot apakšžokli,piespiedu pieri pie viņa pieres….un tur, pēc kādas pusminūtes abpusējas acīs skatīšanās redzēju to…šodienas dziļumu.Saturu.Un mazliet pūpolsvētdienas.

Gadu vecas sajūtas ar jaunu bildi

 

Aiz – kustina…Nez vai var būt daudz citu lietu,kas tā aizkustina, kā tas,ka ejot uz darbu un iebāžot roku jakas kabatā,izvelc no tās jaunākās meitas zaļos vilnas pirkstaiņus…Vakar ejot gar purva dīķa malu viņa ielika manā rokā savu.Tad šie cimdeļi bija rokās.Vēlāk mašīnā sasilstot visiem un arī viņas degunam,domām un pirkstiem viņa ieslidināja tos man kreisajā jakas kabatā.

Valpurģi

Valpurģu vakarā- tā pavēlu -pirms vienpadsmitiem (pietiekami vēlu, lai to sauktu par Valpurģu vakaru, bet tomēr pirms pusnakts), sieva , kurinot ugunskuru, dūmojot, murminot, dziedot, dejojot,jājot uz slotas un kliedzot…. atbūra mani mājās.Kā apmātu pavasara runci,kas pēc nedēļas (būtībā 10 dienu) prombūtnes atvelkas mājās.Mūsmāju īstajam runcim gan viss kakls rētās no īstām cīņām par mīlestību, bet man tikai mazliet iet nost āda no pleciem , kas bik par daudz redzējuši silto zemju Sauli.Un tāpat kā runcis – ēdu un ēdu,līdz vēders pilns ar putru,kas vārīta un dūmojošā ugunskura un pieploku pie piena.

Esot jāaizbrauc,lai atgrieztos.

Meitenes drīz vien , sagaidījušas mani mājās, saldi aizmieg.

Visur miers.Nupat kā slauktas lauku govs piena treknumā, baltumā un labumā.

Autobusa pieturas vilkacis

Esat ievērojuši – katrā lauku miestā un katrā Rīgas trolejbusa pieturā pa vienam kalsnējam kungam(vai dāmai),kura aknas redzējušas tik daudz nekvalitatīva alkohola,organisms ir tik ļoti sačakarēts, ka viņa dzimumpiederība vairs nav nosakāma – mati atauguši līdz plecam un taukainības mudināti met nerātnu cirtu pie kakla, mugurā spilgta sarkanzaļorandžstrīpaina vējjaka, pļuncīgas bikses un rokā sporta soma vai mugursoma,kuras saturs varētu būt da jeb kas…tad lūk- tās personas,ka likums ir vai nu gludi skuvušies , vai patiešām daiļā dzimum pārstāves.un lūk- tajā arī ir viņu vilkača būtība – viņi nāk no tumsas un ir ceļā uz vel dziļāku tumsu- viņi var būt jebkas – 35gadīgas dāmas,50 gadīgi kungi- visi no viņiem mazliet baidās un šo baiļu patiesais iemesls ir: un  ja nu man iekož tas pats liktens suns,kas sakodis cilvēku,kuram nu nav ne pagātnes,ne nākotnes- ja nu es pēc gada vai 4iem esmu tāds pats?….nevilinoša transformācija.bet tik reāla,jo apsēdīsies Tev blakus vilcienā,skatīsies,kā Tu pārej pār ielu un nopērc saldējumu no meitenes,kas visu dienu stāvot kājās un tirgojot tos sasodītos kārumus iz ledusskapja nenopelna 4 latus!…ja Tu lasi šo,acīmredzot Tu pelni pietiekoši- Tev ir dators,mājoklis,brīvs laiks….NU,tad iedzeram par transformacijām ,kas uzrunā!par sastošu vilkatību!Priekā!

Klasiķis

Paši jau zināt, kurs reiz teicis, ka pastāvēs,kas pārvērtīsies…un šodien to uztvēru tā – mazliet burtiski ciniskāk.Proti,ja Tu nemainies,nemācies ko jaunu,neturpini izziņas ceļu, bet pēc atstrādātām stundām tukšu skatienu paskaties uz tiem,kas dala ar Tevi dzīves telpu,ieslēdz TV un bērniem velti mazāk uzmanības,kā datoram un ēdienam,tad zini- Tevis nemaz nav.Tu esi kā gramatiski nepareiza stulbība uzrakstīta uz paneļu mājas sienas ar krāsas aerosolu un Tevi no blakus stulbībām atšķir vien tas, vai rakstot , mākslinieks kustinājis savus kuslos loceklus gana veikli un burti ir vai nav notecējuši,kā iesnas uz nepieskatīta bērneļa sejas. Tāpēc- lai mēs nebūtu kā ēna ,kas pazudīs bez vēsts- veltiet laiku , prātu un mīlestību saviem bērniem,dzīvesbiedriem, vecākiem, omēm un krusttēviem.kamēr nav vēl par vēlu, iemācieties ko no viņiem!