Bēru foto

Pieņemts , ka aplūkojam slavenību bēru foto , ko mēs uztveram kā normu , bet paši savu tuvinieku pēdējā gaitā pēdējos gadu desmitus vadam bez fotogrāfa klātbūtnes.Ne visi gan.Tad lūk – varbūt kādu tas pārsteidz , bet katram stāstam ko saucam par dzīvi ir gan sākums , gan viducis , gan beigas. Ir jauki , ka jebkas no tā ir bijis godināms un par paraugu nākošajām paaudzēm.Bet interesants , bez šaubām , ir katrs no tiem…bet man , savukārt , šķiet saistoši iemūžināt jebkuru no šī stāsta nodaļām.Cerot kaut mazliet saglabāt un atstāstīt.Ar cieņu pret visiem.Palicējiem un aizgājējiem.Viesiem.Jo mēs visi šeit esot tikai viesi…
Ja uz bērēm ataicināts fotogrāfs, viņš fotografē, svarīgākos ceremonijas brīžus – zārka iznešanu no kapličas, trīs smilšu sauju mešanu, zārka ielaišanu kapā.

Bet kopumā jau ir pamatdoma iemūžināt stāstu
Dažādu tautu bedību ieražas liecina, ka atšķirības mirušo apglabāšanā sakņojas katras tautas reliģijā un uzskatos par dzīvību un nāvi.
Koka šķirstu lietošana pazīstama jau mūsu ēras 1. gadsimtā. Kapos mirušos guldīja uz koka mizām un apklāja ar bērza tāsīm. Atrasto apdegušo audumu paliekas savukārt liecina par uguns rituāliem bedībās.
Bedības parasti ilga divas vai trīs dienas.
Notikumu secība bedībās:
 Gatavošanās bedībām
 Vāķēšana
 Izvadīšana
 Bedīšana smilšu kalnā
 Bērinieku atgriešanās sētā
 Bēru mielasts
 Mantas dalīšana
Pirmajā dienā saņem bēru viesus, kas vakarā piedalās mirušā vāķēšanā. Bedībām gatavojoties, mājās cep baltu maizi un karašas, kauj lopus, vistas, dara alu. Ēdamo gādā gan paši mājinieki, gan arī katrs bēru viesis kaut ko paņem līdzi. Vienmēr bērēm vēra zirņus vai pupas, kā arī biezu putru. Maltītes beigās kā pēdējos dod vārītus kāpostus ar gaļu.
Ļoti uzsvērta baltā krāsa mirušā apģērbā: balti palagi, krekli, autas kājas, villaines. Melnā krāsa sēru apzīmēšanai nebija latviešu paraža. Mirušo vāķējot, visu nakti dedzina sveces. Gados jauniem neprecētiem mirušiem pēc pusnakts sākusies kāzu dzeršana un dejošana.
Otrajā bedību dienā mirušo izvada no bēru mājām uz veļu kalnu – kapsētu. Visi uz kapsētu nebrauc. Mājās palicēji visbiežāk ir māte, tēvs ar māti, līgava, māsa, bērni.
Mirušajam kapā līdzi dod medus podiņu – ar to Veļu Māte it kā ievilina mirušo kapā. Mirušo gulda zemā, noturot pie neaizvērtā kapa izvadīšanas mielastu. Mājās šajā laikā notiek rituāla deja, lai mazinātu palicēju bēdas par aizgājēju. Skujām kaisīts ceļš nozīmē mirušā labvēlību palicējiem.
Aizgājēja vietā mājās pārved eglīti. Ar pārvestajiem priežu vai egļu zariem pārbraucēji per mājiniekus, sakot: ”Nemirstiet, nemirstiet, nava vietas kapsētā!”
Seko bēru mielasts. Mirušo piemin ar ēšanu, dzeršanu, dziedāšanu, pat dejošanu, ja mirušais bijis neprecējies.
Tās pašas dienas vakarā vai arī bedību trešajā dienā izdala mirušā mantu, ievērojot viņa pēdējos norādījumus un vēlējumus.

Pasaku Ragana

Par Pasaku Raganu vairāk šeit: http://siksparnispazobele.wordpress.com/ ….. bet tā kā esmu gluži kā štata fotogrāfs šajā pasakainajā ,,projektā,, , tad būtu grēks neatrādīt dažas no pagājušās vasaras bildēm

Mazie cilvēki no Pūres

Darbu apvienošanas kārtībā ir sanācis bildēt dažādus Pasaku Raganas pasākumus (vairāk par viņu šeit: http://siksparnispazobele.wordpress.com/  , proti , reizēs, kad pie viņas no malu malām sabrauc lieli un mazi klausīties pasakas…Šeit daži no tiem , kas ciemojās no Pūres bibliotēkas…Bet  “Mazie cilvēki” , jo bildējot neredzu nevienu kā “bērnu , sievieti pāri pusmūžam , vīrieti bez noteiktas dzīvesvietas”, bet gan kā cilvēkus ar saviem unikāliem stāstiem , kuros tad cenšos ieskatīties kaut caur atslēgas caurumu… vai objektīvu…

Nu ta beidzot – pavasaris klāt!

Paties prieks par visiem jautrajiem cilvēkiem metropolē , kas ar smaidu pa visu seju sagaida pavasari!

Uzvilksim cimdiņus!

Mums…nu , vismaz lielākajai daļai no cilvēkiem , ko zinu ir bail kļūt nevienam nevajadzīgam.Bailes,kas saldē rokas un ejot garām bomzim (sauksim lietas un cilvēkus vārdos,kas apzīmē patiesību, nevis saudzē kāda filologa dzirdi) sievietes aizgriež galvas un uzvelk cimdus.Cimdos ir ne tikai siltāk , bet drošāk.Un vēl – aizgriežoties aizver acis.Aizver ausis,muti,sirdi….lai tik ļoti nedreb.Jo bail taču.Un ja nebūtu bail, arī nežēlotu.Nemestu kastītēs, cepurēs,saujās.Bail par sevi,par visiem, ko mīli.Jo likteņi tik dažādi un jo vairāk saproti un pieredzi, jo vairāk izjūti ar visām mugurkaula smadzenēm, ka jebkas var notikt ar jebkuru. Četru dēlu mātei var nepietikt santīmi , lai nopirktu pāris ābolu tirgū,pazaudējot ticību sev un citu iecietību nodzerties var pāris mirkļos , var iestāties pavasaris un neviens vairs nepirks ziemīgās cepures un Zinas tantei šī var būt pēdējā kontrabandas cigarete….Dzīve ir sūra.Uzvilksim cimdiņus!

Bez spiediena – “No Drama”

Dažreiz teju ar aknām vai baltā skaudībā noraugos uz cilvēkiem gados , kas jebkurā kompānijā un vietā drīkst piemigt pie galda , pamostoties runāt ko vien vēlas , nokremšļoties un ēst cik vien skaļi sirds vēlas , izštukot vienkārši atvērt grāmatu un sākt lasīt , ignorējot uzdotos jautājumus un visu sev apkārt….ar nepacietību gaidu šāda neaizskaramā statusa piešķiršanu man….neatkarība, kura savos apmēros un dziļumā spēj līdzināties ar baložiem , kuriem ļauts ķēzīt uz Londonas baznīcu krustiem un vienlaikus bozties uz visu pasauli…laikam jau tāpēc , ka pavasaris kavējas visā pasaulē…

londona 003 (FILEminimizer)

Pamests

Reizēm šķiet , ka mums vieglāk ir ko pamest , nekā salabot , izārstēt , saprast vai pieņemt tādu ,  kāds tas ir bez saprašanas . Pamest , kā aizmirst nevēlamu radu, jo viņš apzadzies ,kādam šķiet par prastu vai dzer par daudz.Pamest viņu līdz nāve mūs šķirs , bet līdz tam – labāk redzēt Tevi ejam kā nākam.Un klusībā cerēt , ka mantosim viņa piepīpēto divistabu dzīvokli Teikā , ko pārdodot izkļūsim no saviem parādiem.Gaidīt , ka viņa sirdij pielips kāda liga vai nosals , neaizgājis līdz savai migai;) redz- sanāca dzejā.Tāpat kā gaidīt , kad sabruks nekoptas mājas , lai beidzot varētu nošķūrēt krāsmatas un uzcelt tur veikaliņu.Vai dvīņumājas.Pamestas simtgadīgas mājas.Daļēji pamestas- jo iekšā kāds šiverē – cilvēkveidīgie ar kaķiem , atkritumspaiņiem , žurkām , caurvēju , vasarās – mušām , bet ziemās ar sniegu arī šaipus logiem.

Sniega suns

ziema 2013 021 (FILEminimizer) šodien mūspusē jau uzsilis līdz kādiem mīnuss 10 un Saules dāsnums liek visiem sajust,ka pavasaris vairs nav ilgi jāgaida.Vai kaut vai ja pat tas netuvojas,tad šāda ziema ir visnotaļ baudāms gadalaiks,ko nevar teikt par iepriekšējām nedēļām,kad domas sasala lidojumā un krita sniegā,kā nelaikā pamodušās mušas,kad telpā izslēdz sildītājus un lidoņi,sajūtot,ka gaisa temperatūra strauji krīt – atkal aizmieg sava letarģiskajā miegā.vai nu nomirst.tas būtu jāuzzin.kas tad īsti notiek ar mušām,kas pamostas nesezonā un atrod guļvietu uz manām palodzēm?

Lai vai kā-sunim lielie prieki,ka izgāju ar viņu paskraidīt pa lauku,jo iepriekšējās n-tās dienas tik vien viņam tika,kā atvērtas durvis un skubināts doties savās vajadzībās viens pats.Tad nu šodien viņš sadomājies,ka ir sniega lācis,kas aiz priekam par visaptverošo gaismu rušina sniegu ar purnu,tupstās un lēkā, tādejādi cerot,ka izprovocēs mani uz pagānisku dzīvnieka un cilvēka kopēju ātrāku pavasara piesaukšanas ritualu,kas izpaužas kopājā lekšanā,vienam otra ķeršanā,sniega gaisā pasviešanā un smiešanā.

Un viņš ir sniega suns.

Un es esmu sniega cilvēks.

Bet tas,vai tie,kas saka,ka sunim(vai kam citam,kas ir dzīvs,lēkā,lien,lido pāri vai vienkārši IR sniegā) nav dvēseles, gan ir reāli plānprātiņi.Vai ļoti vientuļi.Tik vientuļi,ka alkas pēc sabiedrības ir izēdušas viņus tukšus.Sirds un smadzeņu rajonos.Tāpat kā īsts bads liek organismam apēst sākumā savus taukus un pēc tam jau ķeras klāt muskuļiem.Un visam pārejam.

Atrodiet laiku sev un savam suņam!Vai kādam.Gavēnis esot veselīgs,bet nejauciet to ar badu!

Priekā!

Izslēdz Televizoru!

Šogad , tieši pirms ziemassvētkiem , pavadot sievu , kas devās sveikt kādu meiteņu kori ar noslēgto gadu un pateikties par sadarbību , pa ceļam sastapāmies ar vietējiem mediniekiem , kas gar ceļmalu sastājuši , kā vācu karavīri , kas piefrontes silos meklē kreisos partizānus….Un tad manī radās tas jautājiens -vai tiešām pirmsvētku dienā nav nekas cits ko darīt , kā Bembijam iešaut tieši galvā?

Vai bērnu liecības pārbaudītas , labie darbi uzslavēti , palaidnības izrunātas un dāvanas iepakotas?Vai sievām gana pateikts paldies par šo un citiem gadiem , vecāsmātes sazvanītas un fordam beidzot uzliktas ziemas riepas???Jomajo,vai tiešām?Nē, nu ja tā ir,tad cepuri nost un bliez no abiem stobriem gan pa Bembiju, gan Simbu…..

Bet ja ne, tad ….aprunājies ar meitu, velti kautru smaidu krustdēlam , īsti nezinot , vai izņemot šaha spēles prasmi ,Tev vēl būs padomā kāds puslīdz normāls padoms un uztaisi sievai milzīgu tējas krūzi…….UN IZSLĒDZ TO SŪDA TELEVIZORU!!!